mhmm...

man iet labi, un tas nu šobrīd ir galvenais... vienīgi šodien mani piemeklēja nelabums, un kā atgūlos gultā, tā uz pusotru stundu aizmigu, bet pēc tam jutos labi. ;) šajās dienās, kad patiesībā tā īsti man vēl nav ko darīt, daudz laika pavadīju arī ar Agati un Amandu. vnk izejot pastaigāties un papļāpājot..vairs jau dažas nedēļas un Amandu satikšu reti.. mācīsies viņa lielajā pilsētā.. ;)
nedēļu atpakaļ bija pilsētas svētki Ventspilī.. jā, es labprāt tur būtu bijusi, bet nevarēja braukt un riskēt..ja nu...un tā kā nevaru nosēdēt pagaidām mašīnā ilgi, tad tas arī nebija ieteicams tur braukt.. bet viens otrs gan tajos pilsētas svētkos pabija. neraža. māsa, patēvs un mamma apciemoja brāli Liepājā tajā nedēļas nogalē. un tas man arī diemžēl izpalika. pagājušogad tā ciemošanās pie Rolanda gan man patika. tur bija forši. ;) bet sestdien mani vakarā apciemoja Anete (vēlāk arī Agate).. forši parunājām, uzēdām saldējumu.. sakārtojām drēbītes.. viņas bija mani palīgi...savādāk es nezinu, kad to būtu izdarījusi. ;) un tad nu vairs atlika gaidīt... pienāca pirmais noteiktais datums.. nekā.. otrdien bija jāiet pie ārsta.. un jā ir norādījums.. ka tūlīt būs jāstājas iekšā slimnīcā.. mazais vēl netaisās nākt ārā, kaut gan aktīvi spārdās gan... un jā, es to mazo brīnumiņu nu jau ļoti, ļoti gaidu un ātrāk gribas, lai viņš ir klāt... nu jau drīz ir jābūt.. :)
pagaidām viss. ;)

nedēļa....mhm...

jām, ņemot vērā to, cik bieži te kaut kas tiek ierakstīts, var bailēs apčurāties un saraut galvu.. bet ne jau tas ir galvenais. skola man jau sen ir beigusies.. diezgan veiksmīgi esmu beigusi vidusskolu. tāads prieks par saviem līmeņiem. bet nu škrobe jau ir par to, ka studijas pagaidām nespīd. izrāvu BBC līmeņus. bet nu kur katrs ir, tas lai paliek vien noslēpumā. galvenais, esmu laimīga. vismaz līmeņu ziņā.
mans mazais prieks ar vairs nav tālu. jā, kaut arī nav viegli un problēmu ir ļoti, ļoti daudz un man ir sākusies pieaugušo dzīve, lai gan ne īsti no mana prāta, tomēr tas ir noticis. vēl apmēram nedēļa un mazais brīnums būs klāt. jām, tad pamazām gaidīšu ciemiņus un man te mājās jautri ies..
jūlija vidū mums te Kuldīgā bij pilsētas svētki, bet nu šogad es viņus nevarēju īpaši izbaudīt. iedzert nevaru, trakot nevaru. un jā. bija kā bija. bet nu gan jau - citreiz..
nekad tā baigi nav vilcis uz tiem tusiņiem, tāpēc laikam māku paciest to visu... galvenais, ka mazais aug un jūtas labi... pēc tam gan jau draudzene kāda pieteiksies par aukli, lai varu tikt ārpus mājas.. vai ne, Anete??!
lābi.. tas nu pagaidām viss.