Man laikam nu uznācis periods, ka viena diena manā dzīvē slikta, viena - laba. Piektdiena forša diena, sestdiena nē. Svētdiena forša, šodiena nē. Pirms neizgājām ārā no mājām, viss jau bija kārtībā. Īsi pirms iešanas laukā, pazvana ome un pasaka, ka laukā ir diezgan auksts, lai staigātos ar bērnu. Sākumā neticu. Izejām ārā. Tiešām auksts. Nu dabūjām aizvest uz kādu stundu dēlu pie manas omes. Vēlāk secināju, ka tas bija labi darīts. Kopš šodienas oficiāli skaitos atkal bezdarbniece, kaut gan katru dienu un ļoti meklēju darbu. Ar Oriflame neiet īsti tā, ka varu ko baigi nopelnīt. Kad noskaidrošu visu vēl sīki kas un kā - jāizmēģina būs veids, kā Ringolds mēģina sev kādu latu nopelnīt.
Aizejam pie Edgara ārsta šodien. Nu secinājums pēc tam - žēl, ka vispār tur bija jāiet. Lapu vairs pagarināt laikam nevarēs. Bet roka ar vēl nav tādā stāvoklī, kas atļautu strādāt. No Liepājas uzzinam, ka uz operāciju ar vēl kādi 3 mēneši jāgaida. Nu diena tāda kāda nekāda.
Vismaz puišels mācēja šodien iepriecināt un atstāt kaut ko podiņā. Man jau patīk, kā viņš aug. Ja vien viņš mazāk blēņas darītu.
Nu gaidīsim atkal rītdienas ārsta apmeklējumu, skatīsimies, ko sacīs slimnīcā. Ceru, ka varēšu tikt arī rīt līdzi, bet nu tas jau šoreiz atkarīgs no manas mammas.