brīvdienas ir manas laimīgās dienas..jāā..jā..

ō jā. ir sācies brīvlaiks..šodien man patika pagulēt tā mazliet ilgāk.. mhm.. kas var būt labāks par to, ka tu zini, ka tev nekur nav jāsteidzas un tu vari gulēt un tevi netraucē. lai gan tāpat manu saldo miegu iztraucēja, un pēc vienpadsmitiem man bija jāceļas augšā. nebija tas forši, bet ko darīt..
tā kā es iepriekšējo nakti biju gandrīz negulējusi, tad biju laimīga, ka šonakt forši varēja izgulēties.. un jā, es vakar pierādīju to, ka es māku dusmoties.. ahaha. :) daži labi izdomāja aizbraukt patusēt uz Tukumu, atstājot mani vienu mājās... protams, es sēžu visu nakti mājās, skatos filmas, neko nezinādama, kas notiek Tukumāā.. pēc tam manu gulēšanu no agra rīta vakar iztraucēja mans patēvs, kurš lika iet palīdzēt mammai no sekcijas izņemt mantas, jo, lūk, viņiem istabai beidzot liks sienu. /jā, pareizi saprati. viņiem nebija siena :D / viņi patiesībā baigi rūpējas par manu labklājību.. jo tā istaba pēc gada būs mana.. nāis. izņemam mantas, tad man pasaka, ka vajadzēs vēlāk ābolus savākt / kurus, jā, mēs jau vācam otro dienu.. nav ne jausmas, kad viņus savāks../ un kad es atkal taisījos iet aizmigt un gulēt, tad manu miegu iztraucēja Kašeļa neatbildētais zvans. es, kā jau kārtīga šīs valsts pilsone, zvanīju viņam atpakaļ. lūk, viņi trīs pārgudrie čaļi nāca no Tukuma uz Kuldīgu ar kājām mājās, jo viņu labvēlis šoferis kaut kur nozuda tālē miglā. viņi nogāja vairāk kā četras stundas, kad beidzot saņēmās un izlūdzās, lai aizbrauc viņiem pakaļ. manā rīcībā mašīna nebija, bet nu ok, sarunāju vienu čali un laidām viņiem pakaļ. ou tad gan es biju dusmīga kad viņus satiku, un nemaz nebrīnos, ka tajā brīdī kāmis nožēloja vien to, ka lūdza man braukt pakaļ. jo mana sejas izteiksme un vārdi vien liecināja par to, ka varēs no manis atrauties.. paši vainīgi. bet jā, cik tad ilgi uz tiem ākstiem var dusmoties... :) viņi liek pārdzīvot, satraukties bet beigās jau vienalga uztaisās par eņģelīšiem..
vispār man ir baigā aizdoma, ka man ir sapūsts kakls jo man viņš sāp. jau visu dienu.. un šodien es vispār jūtos tāda kā nekāda. galīgi sapujusi.
šodien bija baigais prieks, jo es satiku Elisu, viņa ir beidzot mājās. šī ar savu ķermeni izdomāja trīs nedēļas padzīvot Amerikā. un mājās kaut ko aizmirsa. mani, karoč.
rīt gan man nāksies gribot, negribot izvilkties ārā no mājā. bet nu tāda dzīve.
dāvāj, mazie, turās. wīī...
un es nemaz nezinu, vai šitos manus rakstījumus maz kāds lasa, bet man patīk rakstīt, tā kā man tas nemaz netraucē.

delete un izdzēsies. attā.

šausmīgi daudz kas notiek, bet, lai es kaut visā atrastu kaut mazāko pozitīvisma devu, man baigi ilgi būtu jāmeklē, kur šis no manis ir nozudis. Ō, jā, es zinu vaininiekus. tik neciešamas personības, ka riebums pret tiem purniem tikai aug un aug. žēl, ka vēl vairākus mēnešus man viņi jāpacieš. pirms pāris dienām manam vienam vistuvākajam cilvēciņam (manai mā) bija dz/d. skāist. par spīti tam, ka mājās bija daudz cilvēki un rosība visapkārt, man tā diena nepatika. jā, jo man viņa atkal bija čakarēta. klausies, klausies manus depresīvos stāstus. nē, nu ok. gan jau arī manā mājā saule uzspīdēs. :D ak, es laikam metaforas samācījos esmu literatūras stundās. da nē, es vnk viņas zinu. karoč, ceturtdiena man patika, jo skolā bija maz stundas, plus vēl privātstunda angļu valodā...īsa diena un forša visā visumā. :) it kā jau es to valodu, ko sauc par angļu, tā kā saprotu... un daudzmaz zinu. bet nedrošs paliek drošs - papildus jau pamācīties vajag. ko zin. tomēr līmeni man tajā eksāmenā tā kā labu vajag. piektdien es uzmetu po, un skolā nebiju. nekādu lielo jēgu neredzēju tur atrasties. par brīnumu, mamma ar neko nepārmeta. bet ko nu pāmetīs pilngadīgai meitenei, kam pašai smadzenes galvā ir un kas reizēm tā kā arī darbojas..
vakar es pa dienu biju pilsētā, daudz ko sadarīju, sagaidīju kāmi un noguru pa visu dienu. vakarā, vnk skatoties filmas, man šausmīgi ātri uznāca miegs, bet cikos es aizmigu un cik ilgi gulēju, es nudien vairs neatceros. šodien mani agri pamodināja, lai ietu tur patēvam kaut ko palīdzēt. un pēc tam atkal es klausījos kaut kādus nesvarīgus pārmetumus par savu istabu, kura, protams, neesot kārtībā. /tā vismaz domā mani vecāki un kāmis/ es viņiem pilnībā nepiekrītu. un tad es visu dienu biju pilsētā un atkal noguru. es biju mēģinājumā, kur es kopā pavadīju trīs /jā, tu nepārlasījies/ stundas...tad es vēl biju pilsētā, kur kopā ar māsu beidzot nopirkām mā dāvanu. tas notika tikai šodien, jo finanses šodien atļāva. bet vispār mans maks lidz novembrim ir, varētu teikt, ka tikpat caurs kā zābaks. nauda galīgi nav. a kam tagad krīzes laikā viegli :)
un tad es aizgāju un vienai sievietei mazliet sataisīju datoru. viņai austiņas neskanēja, bet tagad skan. bet nū jā. tur jau tikai vienu vadu vajadzēja iespraust.
un tad es ar māsu braucu uz lauķeni un sēdēju un skatījos, kā čaļi spēlē futbolu. tīri aizraujoši, ja neskaita to, ka man īpaši futbols nesaista. un tur bija divi sīki kaitinoši puišeļi, kuri man krita uz nerviem tā ļoti, jo es viņiem tā laikam iepatikos, jo viņi visu to laiku nepārtraukti centās pievērst manu uzmanību. jā, viņiem tas izdevās. bet es par to sajūsmā nebiju. viņi man traucēja skatīties spēli, jo visu laiku runāja par to, ka viņiem vajag, lai viņiem atsūkā. ne jau nu čupa-čupu, bet to vietu, ar kura palīdzību viņi parasta izvada no sevis tādu mazu strūkliņu. /mjā, šis man pašai likās smieklīgi/. es nezinu, vai viņi to gribēja no manis vai kā, bet karoč viņi aiztinās vēlāk un es varēju elpot. beidza viņi spēlēt un es beidzot tiku mājās, kur esmu vēl joprojām. bet tagad gan es te sēžu viena. ā nē, mana māsa arī ir mājās. tā kā neesmu viena. pārējie ir kaut kur ārpus mājās un cikos te ieradīsies, nav ne mazākās nojausmas.
šonedēļ mums savāca vienu kucēnu un rīt atdos visus pārējos trīs. jāiet ar tiem smukajiem šuneļiem, kas parasti aiz sevis kaut ko atstāj hallē vai virtuvē, uztaisīt vēl pēdējās bildes.
attā, man būtu vēl ko rakstīt, bet nu atstāsim citai dienai. ā, ir sācies brīvlaiks.
man gan šis ir pēdējais rudens brīvlaiks. āaw. :(

gribas kliegt, bet skaņa ārā nenāk..

Izlasot Anetes blogu, es, jā, sapratu to, ka man arī ļoti sāk nepatikt pirmdienas. nē, it kā viņas nava tik trakas, bet vakardiena bija tik šausmīgi nogurdinoša, ka tās dēļ šodien neapmeklēju skolu, jo biju fiziski nespējīga uzrakstīt skolā veselus divus kontroldarbus priekšmetos, ar kuriem es esmu uz jūs. un jā, es esmu saaukstējusies.. nepaveicās. bet eh. kā jau vienmēr tiek teikts - būs labi. man vakar bija obligāti jābūt mēģinājumā, un es pat šoreiz nerunāju pretī un, par spīti tam, ka cītīgi taisījos mācīties, es tomēr respektēju arī skolotāju un ierados mēģinājumā. nebija ne vainas. kā jau vienmēr. man patīk, ja man kas izdodas...
es mīlu krievu valodu. pirmais kontroldarbs šajā pusgadā. un es nopelnu septītnieku. man tas, protams, patīk. āaww...
jām, šodien gan mani mazliet piemeklē slinkums ko garu rakstīt. lai gan domas ap mani mētājas simtiem... bet nekas. būs gan kas vairāk citu dienu ..
attā, draugi.

slinkums mani pamet...

O jāā... šodien biju super dīvaini čakla. nū vismaz tiešā, netiešā nozīmē mācību ziņā. bieži vien man patīk uzmest lielu pohujismu uz mācībām un vienkārši nepildīt tos mājasdarbus, jo kam tad viņus vajag...bet šodien es izmācījos, ja manas smadzenes nekļūdās, gandrīz visu.. ā nē. rasēšana ir un bija vienīgā, kur jau es [protams, ka atkal] neuzrasēju darbus. galvenais, ka mani interesē iet studēt par arhitektu, bet ne es laikā nododu rasēšanā darbus, un ne es vispār kaut ko saprotu fizikā. mans sapnis atkrīt. aiik...es pat skolas avīzi pabeidzu, lai rīt viņu varu savā jaukajā skolā izdot. jām, es esmu diezgan [ar lieliem burtiem] aktīvs cilvēks, kas gan reizēm baigi māk nīdēt, ka vairs nevar visu paspēt izdarīt.
savā ziņā man pat iepatikās tas, ka jāmācās daudz. es izlocījos un tiku sveiki vaļā no ābolu lasīšanas.. patēvs gandrīz atkal sameklēja kašķi ar mani, bet laikam tomēr saprata, ka nav jēga. tāpat es nebūtu lasījusi tos ābolus. mana māsa gan, saģērbusies tā, it kā lidotu uz Ziemeļpolu, tajā šausmīgajā aukstumā tos ābolus salasīja. es pat ārā no mājas šodien neesmu bijusi un līdz rītdienas rītam arī netaisos iziet ārā no mājas. es labāk ielīdīšu siltā dušā... mmm..
mani rītdien gaida ļoti foršs [es tā ceru] kontroles darbs krievu valodā. pagaidām es mīlu šo te valodu, jo es vienkārši dīvainas sakritības pēc šogad tur kaut ko saprotu. cerams, ka es pēc tam mīlēšu arī to atzīmi tajā priekšmetā.. rīt vakarā gan es gribētu aplikt striķi ap kaklu, jo otrdien mani gaida divi briesmīgi kontroldarbi priekšmetos, kur es, tā varētu teikt, diezgan daudz ko nesaprotu...
manai mammai tuvojas dz/d, bet man nav ne jausmas, ko viņai dāvināt...
un jā, pēc kādas pusotras nedēļas mūsu mājā atkal skraidās jauns maziņš kaķēns. šodien pateica, ka tā būs meitene un varot sākt domāt vārdiņu. bet protams, es jau atkal neko nevaru izdomāt.
mums jau agrāk bija kaķēns, bet jau mēnesi viņa mums vairs nav. jaunais kaķēns diemžēl iepriekšējo neaizstās, bet jā, vismaz mēģināt jau varēs. gribi redzēt iepriekšējo? skaties.. [ā un jā. es pati to video taisīju :D]

es nemīlu šo laiku...

Ir rudens..jā, ja jūs to nezinājāt...man ir auksts, jo, protams, neviens jau nav iekurinājis māju.. es salstu.. bet es neiešu kurināt. es kurināju vakar. un jā, es biju nosolījusies vairs nemēģināt mācīties kurināt, jo pāris dienu atpakaļ es iecirtu sev pirkstā, skaldot malku. [jā, zinu, esmu neveikla.] nu labi, malkas skaldīšanai neķēros šā vai tā klāt, ko arī ne mazākā mērā nekad netaisos darīt. tam es sarunāšu kādu citu jauku būtni.. bet mani vakar pierunāja, lai eju beidzot iemācos kurināt. man tā kā sīkām bērnelim no a līdz z skaidroja, kā iekurināt. un jā, es esmu ģēnijs. es iekurināju māju. hahah. man patīk ši foršā sajūta. un mājā bija silts. un man pat tas patika.
ja es saku, ka iešu gulēt, droši vari tam neticēt. es gulēt iegāju tikai divos naktī. es izdomāju pakaitināt kādu čalīti ar sms, kurš gan uzzināja beigās, kas viņam raksta. nekas, jautri pačatojām. [Edgar, ceru, ka neizlasīsi šo te :p :*]
šodien biju apņēmusies gulēt visu dienu, bet manas acis atmodās jau pusē desmitos, bet no gultas tāpat izrāpos ārā divas stundas vēlāk. tad es pabaroju savu vēderu ar kaut kādu ēdienu, ko mana mamma bija uztaisījusi un tad atgriezos pie pc. lai gan man šodien ir šausmīgi daudz darāmā.. man vajadzētu sākt mācīties, jo rīt ir skola un man ir ko mācīties. man riebjas 12. klase. bet es viņu paciešu..
patēvs gan izteica tādu mājienu, ka šodien atkal būs jalasa āboli, bet es iztēlojos, ka tos vārdus nedzirdēju. es tiešam ceru, ka man nekādi āboli nebūs jālasa... mani attaisnojumi, ka man jāmācās, tāpat nebūs līdzēti. pārbaudīts. un es jau sen vairs neēdu ābolus, jo man viņi arī, tāpat kā 12.klase, izraisa riebumu. jēdzīgākais, ko šogad izdarīju ābolu sakarā, bija tas, ka uztaisīju ābolu ievārījumu. jā, man vienkārši tad nebija ko darīt.
es esmu slima. [ne jau nu tā, kā jūs sapratāt, bet nu ok] man ir iesnas, un es šķaudu. es jūtos riebīgi.
ja es nebūtu jau saklājusi gultu šodien, es drošvien tagad darītu vēl tāpat kā mana māsa - gulētu. šai pa nakti kaut kādi čalīši nav ļāvuši gulēt. atbraukusi mājās, un guļ visu dienu jau.
man patīk šitais gadalaiks tikai viena iemesla dēļ - man pēc mēneša un nedēļas būs dzimšanas diena.
bet lai tur vai kas, es gribu ātrāk vasaru. jā, zinu, mani gaida eksāmeni, bet po, es gribu siltu laiku. vai vismaz siltumu sev apkārt. āh, tagad es off. nu vismaz beigšu šo ierakstu. tāpat jau tev būs ko lasīt.

ir dzimis..

jāāāā...šis te ir dzimis.. lai arī kā mes viņu sauktu..blogs, tā isāk sakot. es šitādu joku patiesībā gribēju jau sen, bet katru reizi taisot, mani pameta iedvesma, lai izdomātu kaut ko pavisam vienkāršu - niku. bet, paskeipojot ar Aneti un domājot entos variantus nikam, beigās nonācu pie šāda, kas man ir. nu jā, un tad es tomēr saņēmos un šo te uztaisīju. vispār te tiek kardināli melots. teica [es tā arī domāju] ka tas aizņems tikai vienu minūti.. nū piereģistrēties te.. bet tā tas nemaz nav. man tas aizņēma mazliet, tā teikt, ilgāku laiku..nu nekas, viņš ir tapis. un kad man būs ko rakstīt, tad jau gan jau jus te kaut ko izlasīs. jā, ja vispār kāds viņu lasīs.. haha.
tas bija ievadam.
iztirzājums vai kā viņu tur sauca - tāda joka te nebūs.
turpinām..
šodien, kā jau es teicu, iedvesma mani nemīl. un ne es varu uzrakstīt dziesmu, ko es baigi gribēju izdarīt, ne es varu izdomāt, kā ilgāk noturēt jūsu acis uz šo ierakstu, lai jūs viņu lasītu.. jo man vienkārši nav ko rakstīt.
un patiesībā ir jau vēls. un jā, zinu, ka tu domā, ka es esmu kaut kāda nūģe, kas sestdienas vakarā sēž mājās un raksta kaut kādu blogu, ja šajā laikā vajadzētu būt ārpus mājas un tusēt, tad es tevi apgaismošu - manai miesai un dvēselei šobrīd vajadzētu atrasties Saldū un kartīgi izdejoties, bet tā kā mēdz jau visādi notikt, tad man nebija lemts šodien kaut kur doties. eh, pārdzīvošu.
es labāk atpūtināšu savas smadzenes.. jāiet būs gulēt. attā, čiwaki..
p.s. pašā, pašā nobeigumā. noklausies šito te. man patīk - Sirds klusē.