šodiena ir skaista diena..

jā, es biju mazliet vesela, un otrdien taisnā ceļā devos uz skolu. vispār jau nebija taisns ceļš. bija daudz pagriezienu. un mani veda ar mašīnu, nevis es gāju. ar kājām arī principā varētu iet, bet nū tā būtu kāda pusstunda un šādā aukstumā vairāk labāk izvairos no kājām staigāšanas. auksts taču.. žurnālistu skolu es toč neapmeklēju otrdien. braucu laicīgi mājās, lai varu sākt mācīties...es biju čakla, izmācījos gandrīz visus md. bet še tev. sākot no trešdienas jau sēžu mājās, jo jā, kā tu domā, kas ir noticis? laura ir slima. :) nāis.. prieks, kur tu rodies. man drīz ir jābūt veselai.
un jā, es sēžu mājās, un neko nedaru. es pat uz mēģinājumiem neesmu bijusi veselu nedēļu un tas gan man sāk nepatikt.. jo tuvojas lēnām koncerti...cerams, ka rīt varēšu pagodināt mēģinājumu ar savu klātbūtni. derētu vismaz..
līdz piektdienas vakaram tā arī neizvilkos ārā no mājās. piektdien mani savajadzējās amandai, montai un laurai un jā, aizgāju lidz pārventas veiķim viņām nopirkt ko grādīgu. tur bija trīs stulbi vīrieši, kas bija daudz diezgan izdzēruši un kas mūs sauca par maukām. foršs vakars.
es kopā laukā biju divas stundas apmēram un ar to arī pietika. es gāju pretī kāmim. kāmim tas vakars forši nebeidzās. viņš neko neatceras. hā, gan jau saprati, kāpēc. grādīgais dara savu.. bet nu ok, par viņu nav ko te runāt..viņam varētu nepatikt...
sestdienas diena sāka rādīt to, cik slikti bija tas, ka piektdien izvilkos no mājām ārā. es saslimu vēl vairāk. un jā, šobrīd jūtos galīgi nekā. esmu slima. un tas arī man sāk nepatikt..
piektdien bija pasākums manai bijušajai klasei, uz kuru es protams nebiju, jo mani nelaida. stulbī.. tagad sēžu atkal mājās, pie datora. un nedaru neko interesantu. skolā jau esmu daudz ko iekavējusi, bet vienalga ir pārāk liels besis, lai pacenstos tālāk ko neiekavēt..
es tagad esmu pieradusi jau gulēt līdz pusdienai.. un rīt man ir ārsts, jāceļas agri augšā. grūti būs.
rīt zināsim, vai otrdien var mani gaidīt skolā vai nevar..
ā, un šodien man un kāmim ir skaista diena. man patīk.. :)
un tagad es tinos. attā.
māsa grib ar mani spēlēt kārtis. viņa taka atkarīga.
see ya.

man patīk pilsēta ar rīta dienu...

man vakar beidzot izdevās sazvanīt vienu cilvēku, kas ir kaut kur ārpus visai manai tautai mīlošās Kuldīgas un kam telefons bija galīgi izlādējies. jā, caur vienu cilvēku izdevās sazvanīt. es biju dusmīga, nikna, strīdējos, centos apgalvot, ka protams man ir taisnība un tā arī ir. [he he he..] padusmojos arī šodien, uzklausīju 101 attaisnojumu, kas un kā. un jā, un es sāku smaidīt.. katrā ziņā vairs nebiju dusmīga. izrādījās, ka man tomēr nebija taisnība.. bet vienalga. par spīti visam, ir galīgi forši vismaz reizi dienā dzirdēt kāmja balsi..
es vakar biju, kā jau drošvien zini, tāda kāda nekāda... neko negribēju darīt un vai zini? neko es arī nedarīju. diezgan daudz vakar gulēju [dīvaini, ka smadzenes vēl nav nogulētas..bet varbūt tomēr?] un šodien no rīta man vienalga nāca miegs. tas laikam tāpēc, ka apmēram piecos no rīta kaķis man staigāja apkārt ap manu galvu un traucēja gulēt. kā es viņu paņēmu un nolika gultas galā, tā viņa atkal līda atpakaļ man klāt. beigās viņai apnika un viņa aizmiga..
es pamodos un negribēju celties, jo [tici vai nē] man nāca miegs. bet piespiedu sevi un piecēlos.. deviņos rītā mēs izbraucām, lai brauktu ar klasi uz ventspili. [jā, zinu, baigā ekskursija. baigi tālu bija jabrauc.] mēs apciemojam VATP un vienīgais, kas man tur likās interesanti, bija tas, ka to, ko tu izdomā un uzrasē, tu vari kā gatavu plastmasa detaļu dabūt sev un kādam jaukam cilvēkam uzdāvināt. kā jau mums ieteica - varot būt lieliskas zsvētku dāvanas. reklāma, reklāma..
tur bija kaut kādi cilvēki zilos paltrakos, kas kaut ko darīja nav ne jausmas ko.. ņēmās ar mikroshēmām..šausmīgi un pārāk gudri tas viss likās priekš manis..
tad mēs braucām uz VeA..no sākumā bija stunda brīva laika. lai gan tas laiks ātri pagāja. es to izmantoju, lai satiktu Elisu. redzēju, kā viņa dzīvo. apskatījos viņas istabu un jā. protams, labākais brīdis visā šijā te padarīšanā. es iepazinos ar slaveno Rūdi. [viņas džeku]...
tad mēs ēdām augstskolas ēdnīcā, kur ir simtreiz lētāk un garšīgāk nekā mūsu skolas ēstuvē..
tad mums izrādījā biznesa inkubatoru, kas man galīgi iepatikās. jāsāk domāt ideja, un "jāceļ" bizness augšā...tad mums izrādīja augstskolu.. un es atkal pārliecinājos, ka es tur iešu studēt. protams, es ceru, ka tikšu budžetos un ja vien es netikšu Dānijā... vispār jāsāk kas darīt lietas labā ar Dāniju nevis vnk sēdēt..
tad mēs braucām uz Radioastronomijas centru. vot, tur man sākumā īsti tā kā nepatika..tur bija nefoŗšas trepes, pa kurām, ja labi gribēja, varēja ātri nokrist un nosisties. par laimi, neviens necieta. tad mūs veda pa kaut kādu pazemes tuneli, kur bija tumšs...šausmīgi bija. mārtiņš mūs vēl biedēja ar šausmu filmām un tad bija pilns komplekts.. beigās nonācām kaut kādā sabrukušā ēkā..tā kā daudzi zin, ka man no tādām vietām metas šermuļi, viņi to izmantoja, lai mani biedētu. bet tur tajā ēkā krievu laikos kaut kas ir bijis, nav ne jausmas kas..bijām ārā no tās šausmīgas ēkas, iekāpām autobusā lai brauktu mājās un jutos labi atkal. pfūūū...
ir jau vēl kaut kas interesants, bet visu jūsu ausīm stāstīt nevar. nebūs forši.
tagad es laikam sākšu taisīties gulēt. jo rīt jāiet uz skolu.. un bastot nevar. man neļauj.

Šššš....

Galīgi izdoma nestrādā. bet jā, man sāp galva, es jūtos tā, it kā pār mani būtu pārbraucis liels eksavators utētē... jau trešo dienu esmu slima. ar temperatūru, vēdersāpēm, galvassāpēm un muguras sāpēm. ļoti skaista nedēļas nogale šī man bija. pakaļā tādas.. es sēdēju mājās, besojos un gandrīz neko nedarīju..
btw, man patīk ķīmija. aizgāju, uzrakstīju un dabūju 10. labākais visā tajā ir tas, ka es pat neprasīju, kas tajā kd bija, vnk 2,5 stundas viņu mācījos un uzrakstīju. man jau patīk.. ;)
šīs piektdienas rīts, kas bija, man sasodīti nepatika..es piecēlos un jutu, ka kaut kas nav tā kā vajag. jā, tiešām. man ļoti sāpēja mugura. un man nebija ne mazākās nojausmas, kāpēc. varbūt sapūsta. kas to lai zin..nekas, sasmērēju muguru un taisījos, lai brauktu uz skolu.. kā nu ne. man pietika pasēdēt pirmajā stundā un saprast to, ka es neko nespēju saprast. galva reibst, sāp, mugura šausmīgi sāp. grūti nosēdēt. skolotāja kaut ko stāsta, bet es neko nesaprotu. kaut ko pa vidam vēl runāju ar Ilzi, bet galīgi neatceros ko.. un jā, es pēc tās stundas aizgāju mājās [vispār jau pie omas]. nebija jau jega sēdēt skolā, ja es tur nevaru nosēdēt, jo man ļoti sāp mugura.visvairāk stulbi bija tas, ka vēsturē tajā dienā bija kd un es tur biju mācījusies un es tur nebiju. naīs.
aizgāju pie omas, iedzēru tēju [kas man ļoti, ļoti garšo], sariktēju viņai TV un gāju gulēt.. jutos..katrā ziņā ne jau nu labi...es pamodos un man, protams, bija temperatūra, kas man ir vēl joprojām. prieks, kur tu rodies.. ;)
to, ka nekāda tusēšana šonedēļ nesanāks, es jau tā kā sapratu no rīta. bet par spīti tam, nevarēja jau arī tā, ka nedara neko. tā kā Elisa beidzot ir mājās, viņa bija jāsatiek. tad vienkārši pāris stundas [bez dzeršanas] mēs, pāris cilvēkbērni, pasēdējām pie manis mājās..
vakar bija tizlākā sestdiena kāda man bijusi pēdējo mēnešu laikā.. es mājās biju viena.[nu ja neskaita vēl to, ka tur bija māsa, mamma, suns, kaķis un vēlāk arī patēvs..bet tas neskaitās].. un man galīgi nebija spēka kaut ko padarīt.. vēlāk vakarā mums ar mammu bija jābrauc pakaļ patēvam, jo šis, lūk, atkal izdomāja iedzert..un tur bija kaut kāds puika [atļaušos tā teikt, jo tā arī viņu uzskatīju], kuram mans brālēns taisījās mani izprecināt. jā, viņš ir kaitinošs. un manos vārdos, lai nomierinās, viņš nemaz neklausījās...
un man kaitina, ka dažam labam ir izlādējies telefons un viņu nevar sazvanīt.
šodien kaut kāds pozitīvisms mani pametis.
un tagad atliek lūgt, lai man pāriet galva sāpēt, lai es varu arī kaut ko izmācīties...
man rīt ir ekskursija, bet es nekur toč vairs negribu braukt.
attā..

traki, traki, traki....

čurumburum.. vesela nedēļa... tas vai nu nozīmē to, ka esmu slinka palikusi (kas nebūtu īpaši labi 12. klases skolniecei - jā, man) vai nu to, ka man ir šausmīgi daudz darāmā. jā, esmu aizņemts cilvēks. gan tiešā, gan netiešā nozīmē. saproti, kā gribi...pagājušo nedēļu, kas bija brīvlaiks, es izmantoju aizejot pie ārstiem. pārbaudīt savu veselību. bet ne jau to cik labi vai nelabi strādā prāts. lai gan reizēm vajadzētu arī to. nē, es biju pavisam citur. un še tev. dabūju vēl papildus rīkojumus apmeklēt vēl 4 (!!!) ārstus.. būs mazliet brīvāks laiks, es to izdarīšu... es biju arī Rīgā...un es pati braucu pa Rīgu. man jau pašai likās tā teikt tīri ciešami..bet pārējie cilvēki, kas sēdēja ar mani vēl mašīnā, kaitināja mani, ka viņiem drīz būs sirmi mati. jā, bez vienas avārijas situācijas arī neiztiku, bet nu Rīgā iesācējam tas tā kā normāli būtu. bet labi, ka tik viena...
tad es biju arī pamācīties angļu valodu uz privātstundām. vismaz kaut ko sāku saprast...nū vismaz labāk viņa sāk man iet... tad es biju Skrundā un tur man, protams, patika... vnk pavadīju divas dienas, neko nedarot.. laikam...pāris dienas mums jau mājās ir arī mazs kaķēns... galīgi smukiņa tā kaķenīte ir...
sestdien es biju uz mēģinājumu kā jau es to daru katru sestdienu. cītīgi apmeklēju viņus.. un biju uz veselām divām dzimšanas dienām... vienai bija manai omai un viena - pazīstamam čalim, kas nosvinēja 20. dz/d. nu jā, vakars jau pagāja tīri interesanti. plus vēl daži labi izdomāja pakauties un piedzīt man uztraukumu... jā, foršs brīvlaika nobeigums... intrigas paturēšanai gan neatklāšu kuri bija tie jaukumi, kas izdomāja apdaiļot savu seju un ķermeni ar skaistiem zilumiem un sasitumiem.. alkohols dara savu. turpiniet, draugi, dzert. tas tiešām noved pie kā laba..
un nu atkal ir atsākusies skola. atkal jau mēs mācāmies.. vēl pusotrs mēnesis un atkal jau būs brīvlaiks. jā, es viņu gaidu. tieši tā.
man šodiena skolā nepatika. jo man bija kd matenē, un man viņš likās diezgan grūts.
un attā, es laikam beigšu šoreiz rakstīt, jo man vēl jāturpina bāzt savās smadzenēs iekšā ķīmija un visas organiskās vielas ūtētē.. jo man rīt jāiet uzrakstīts mazs parādiņš ķīmijā..
bye bye. :)