šodiena ir skaista diena..

jā, es biju mazliet vesela, un otrdien taisnā ceļā devos uz skolu. vispār jau nebija taisns ceļš. bija daudz pagriezienu. un mani veda ar mašīnu, nevis es gāju. ar kājām arī principā varētu iet, bet nū tā būtu kāda pusstunda un šādā aukstumā vairāk labāk izvairos no kājām staigāšanas. auksts taču.. žurnālistu skolu es toč neapmeklēju otrdien. braucu laicīgi mājās, lai varu sākt mācīties...es biju čakla, izmācījos gandrīz visus md. bet še tev. sākot no trešdienas jau sēžu mājās, jo jā, kā tu domā, kas ir noticis? laura ir slima. :) nāis.. prieks, kur tu rodies. man drīz ir jābūt veselai.
un jā, es sēžu mājās, un neko nedaru. es pat uz mēģinājumiem neesmu bijusi veselu nedēļu un tas gan man sāk nepatikt.. jo tuvojas lēnām koncerti...cerams, ka rīt varēšu pagodināt mēģinājumu ar savu klātbūtni. derētu vismaz..
līdz piektdienas vakaram tā arī neizvilkos ārā no mājās. piektdien mani savajadzējās amandai, montai un laurai un jā, aizgāju lidz pārventas veiķim viņām nopirkt ko grādīgu. tur bija trīs stulbi vīrieši, kas bija daudz diezgan izdzēruši un kas mūs sauca par maukām. foršs vakars.
es kopā laukā biju divas stundas apmēram un ar to arī pietika. es gāju pretī kāmim. kāmim tas vakars forši nebeidzās. viņš neko neatceras. hā, gan jau saprati, kāpēc. grādīgais dara savu.. bet nu ok, par viņu nav ko te runāt..viņam varētu nepatikt...
sestdienas diena sāka rādīt to, cik slikti bija tas, ka piektdien izvilkos no mājām ārā. es saslimu vēl vairāk. un jā, šobrīd jūtos galīgi nekā. esmu slima. un tas arī man sāk nepatikt..
piektdien bija pasākums manai bijušajai klasei, uz kuru es protams nebiju, jo mani nelaida. stulbī.. tagad sēžu atkal mājās, pie datora. un nedaru neko interesantu. skolā jau esmu daudz ko iekavējusi, bet vienalga ir pārāk liels besis, lai pacenstos tālāk ko neiekavēt..
es tagad esmu pieradusi jau gulēt līdz pusdienai.. un rīt man ir ārsts, jāceļas agri augšā. grūti būs.
rīt zināsim, vai otrdien var mani gaidīt skolā vai nevar..
ā, un šodien man un kāmim ir skaista diena. man patīk.. :)
un tagad es tinos. attā.
māsa grib ar mani spēlēt kārtis. viņa taka atkarīga.
see ya.

man patīk pilsēta ar rīta dienu...

man vakar beidzot izdevās sazvanīt vienu cilvēku, kas ir kaut kur ārpus visai manai tautai mīlošās Kuldīgas un kam telefons bija galīgi izlādējies. jā, caur vienu cilvēku izdevās sazvanīt. es biju dusmīga, nikna, strīdējos, centos apgalvot, ka protams man ir taisnība un tā arī ir. [he he he..] padusmojos arī šodien, uzklausīju 101 attaisnojumu, kas un kā. un jā, un es sāku smaidīt.. katrā ziņā vairs nebiju dusmīga. izrādījās, ka man tomēr nebija taisnība.. bet vienalga. par spīti visam, ir galīgi forši vismaz reizi dienā dzirdēt kāmja balsi..
es vakar biju, kā jau drošvien zini, tāda kāda nekāda... neko negribēju darīt un vai zini? neko es arī nedarīju. diezgan daudz vakar gulēju [dīvaini, ka smadzenes vēl nav nogulētas..bet varbūt tomēr?] un šodien no rīta man vienalga nāca miegs. tas laikam tāpēc, ka apmēram piecos no rīta kaķis man staigāja apkārt ap manu galvu un traucēja gulēt. kā es viņu paņēmu un nolika gultas galā, tā viņa atkal līda atpakaļ man klāt. beigās viņai apnika un viņa aizmiga..
es pamodos un negribēju celties, jo [tici vai nē] man nāca miegs. bet piespiedu sevi un piecēlos.. deviņos rītā mēs izbraucām, lai brauktu ar klasi uz ventspili. [jā, zinu, baigā ekskursija. baigi tālu bija jabrauc.] mēs apciemojam VATP un vienīgais, kas man tur likās interesanti, bija tas, ka to, ko tu izdomā un uzrasē, tu vari kā gatavu plastmasa detaļu dabūt sev un kādam jaukam cilvēkam uzdāvināt. kā jau mums ieteica - varot būt lieliskas zsvētku dāvanas. reklāma, reklāma..
tur bija kaut kādi cilvēki zilos paltrakos, kas kaut ko darīja nav ne jausmas ko.. ņēmās ar mikroshēmām..šausmīgi un pārāk gudri tas viss likās priekš manis..
tad mēs braucām uz VeA..no sākumā bija stunda brīva laika. lai gan tas laiks ātri pagāja. es to izmantoju, lai satiktu Elisu. redzēju, kā viņa dzīvo. apskatījos viņas istabu un jā. protams, labākais brīdis visā šijā te padarīšanā. es iepazinos ar slaveno Rūdi. [viņas džeku]...
tad mēs ēdām augstskolas ēdnīcā, kur ir simtreiz lētāk un garšīgāk nekā mūsu skolas ēstuvē..
tad mums izrādījā biznesa inkubatoru, kas man galīgi iepatikās. jāsāk domāt ideja, un "jāceļ" bizness augšā...tad mums izrādīja augstskolu.. un es atkal pārliecinājos, ka es tur iešu studēt. protams, es ceru, ka tikšu budžetos un ja vien es netikšu Dānijā... vispār jāsāk kas darīt lietas labā ar Dāniju nevis vnk sēdēt..
tad mēs braucām uz Radioastronomijas centru. vot, tur man sākumā īsti tā kā nepatika..tur bija nefoŗšas trepes, pa kurām, ja labi gribēja, varēja ātri nokrist un nosisties. par laimi, neviens necieta. tad mūs veda pa kaut kādu pazemes tuneli, kur bija tumšs...šausmīgi bija. mārtiņš mūs vēl biedēja ar šausmu filmām un tad bija pilns komplekts.. beigās nonācām kaut kādā sabrukušā ēkā..tā kā daudzi zin, ka man no tādām vietām metas šermuļi, viņi to izmantoja, lai mani biedētu. bet tur tajā ēkā krievu laikos kaut kas ir bijis, nav ne jausmas kas..bijām ārā no tās šausmīgas ēkas, iekāpām autobusā lai brauktu mājās un jutos labi atkal. pfūūū...
ir jau vēl kaut kas interesants, bet visu jūsu ausīm stāstīt nevar. nebūs forši.
tagad es laikam sākšu taisīties gulēt. jo rīt jāiet uz skolu.. un bastot nevar. man neļauj.

Šššš....

Galīgi izdoma nestrādā. bet jā, man sāp galva, es jūtos tā, it kā pār mani būtu pārbraucis liels eksavators utētē... jau trešo dienu esmu slima. ar temperatūru, vēdersāpēm, galvassāpēm un muguras sāpēm. ļoti skaista nedēļas nogale šī man bija. pakaļā tādas.. es sēdēju mājās, besojos un gandrīz neko nedarīju..
btw, man patīk ķīmija. aizgāju, uzrakstīju un dabūju 10. labākais visā tajā ir tas, ka es pat neprasīju, kas tajā kd bija, vnk 2,5 stundas viņu mācījos un uzrakstīju. man jau patīk.. ;)
šīs piektdienas rīts, kas bija, man sasodīti nepatika..es piecēlos un jutu, ka kaut kas nav tā kā vajag. jā, tiešām. man ļoti sāpēja mugura. un man nebija ne mazākās nojausmas, kāpēc. varbūt sapūsta. kas to lai zin..nekas, sasmērēju muguru un taisījos, lai brauktu uz skolu.. kā nu ne. man pietika pasēdēt pirmajā stundā un saprast to, ka es neko nespēju saprast. galva reibst, sāp, mugura šausmīgi sāp. grūti nosēdēt. skolotāja kaut ko stāsta, bet es neko nesaprotu. kaut ko pa vidam vēl runāju ar Ilzi, bet galīgi neatceros ko.. un jā, es pēc tās stundas aizgāju mājās [vispār jau pie omas]. nebija jau jega sēdēt skolā, ja es tur nevaru nosēdēt, jo man ļoti sāp mugura.visvairāk stulbi bija tas, ka vēsturē tajā dienā bija kd un es tur biju mācījusies un es tur nebiju. naīs.
aizgāju pie omas, iedzēru tēju [kas man ļoti, ļoti garšo], sariktēju viņai TV un gāju gulēt.. jutos..katrā ziņā ne jau nu labi...es pamodos un man, protams, bija temperatūra, kas man ir vēl joprojām. prieks, kur tu rodies.. ;)
to, ka nekāda tusēšana šonedēļ nesanāks, es jau tā kā sapratu no rīta. bet par spīti tam, nevarēja jau arī tā, ka nedara neko. tā kā Elisa beidzot ir mājās, viņa bija jāsatiek. tad vienkārši pāris stundas [bez dzeršanas] mēs, pāris cilvēkbērni, pasēdējām pie manis mājās..
vakar bija tizlākā sestdiena kāda man bijusi pēdējo mēnešu laikā.. es mājās biju viena.[nu ja neskaita vēl to, ka tur bija māsa, mamma, suns, kaķis un vēlāk arī patēvs..bet tas neskaitās].. un man galīgi nebija spēka kaut ko padarīt.. vēlāk vakarā mums ar mammu bija jābrauc pakaļ patēvam, jo šis, lūk, atkal izdomāja iedzert..un tur bija kaut kāds puika [atļaušos tā teikt, jo tā arī viņu uzskatīju], kuram mans brālēns taisījās mani izprecināt. jā, viņš ir kaitinošs. un manos vārdos, lai nomierinās, viņš nemaz neklausījās...
un man kaitina, ka dažam labam ir izlādējies telefons un viņu nevar sazvanīt.
šodien kaut kāds pozitīvisms mani pametis.
un tagad atliek lūgt, lai man pāriet galva sāpēt, lai es varu arī kaut ko izmācīties...
man rīt ir ekskursija, bet es nekur toč vairs negribu braukt.
attā..

traki, traki, traki....

čurumburum.. vesela nedēļa... tas vai nu nozīmē to, ka esmu slinka palikusi (kas nebūtu īpaši labi 12. klases skolniecei - jā, man) vai nu to, ka man ir šausmīgi daudz darāmā. jā, esmu aizņemts cilvēks. gan tiešā, gan netiešā nozīmē. saproti, kā gribi...pagājušo nedēļu, kas bija brīvlaiks, es izmantoju aizejot pie ārstiem. pārbaudīt savu veselību. bet ne jau to cik labi vai nelabi strādā prāts. lai gan reizēm vajadzētu arī to. nē, es biju pavisam citur. un še tev. dabūju vēl papildus rīkojumus apmeklēt vēl 4 (!!!) ārstus.. būs mazliet brīvāks laiks, es to izdarīšu... es biju arī Rīgā...un es pati braucu pa Rīgu. man jau pašai likās tā teikt tīri ciešami..bet pārējie cilvēki, kas sēdēja ar mani vēl mašīnā, kaitināja mani, ka viņiem drīz būs sirmi mati. jā, bez vienas avārijas situācijas arī neiztiku, bet nu Rīgā iesācējam tas tā kā normāli būtu. bet labi, ka tik viena...
tad es biju arī pamācīties angļu valodu uz privātstundām. vismaz kaut ko sāku saprast...nū vismaz labāk viņa sāk man iet... tad es biju Skrundā un tur man, protams, patika... vnk pavadīju divas dienas, neko nedarot.. laikam...pāris dienas mums jau mājās ir arī mazs kaķēns... galīgi smukiņa tā kaķenīte ir...
sestdien es biju uz mēģinājumu kā jau es to daru katru sestdienu. cītīgi apmeklēju viņus.. un biju uz veselām divām dzimšanas dienām... vienai bija manai omai un viena - pazīstamam čalim, kas nosvinēja 20. dz/d. nu jā, vakars jau pagāja tīri interesanti. plus vēl daži labi izdomāja pakauties un piedzīt man uztraukumu... jā, foršs brīvlaika nobeigums... intrigas paturēšanai gan neatklāšu kuri bija tie jaukumi, kas izdomāja apdaiļot savu seju un ķermeni ar skaistiem zilumiem un sasitumiem.. alkohols dara savu. turpiniet, draugi, dzert. tas tiešām noved pie kā laba..
un nu atkal ir atsākusies skola. atkal jau mēs mācāmies.. vēl pusotrs mēnesis un atkal jau būs brīvlaiks. jā, es viņu gaidu. tieši tā.
man šodiena skolā nepatika. jo man bija kd matenē, un man viņš likās diezgan grūts.
un attā, es laikam beigšu šoreiz rakstīt, jo man vēl jāturpina bāzt savās smadzenēs iekšā ķīmija un visas organiskās vielas ūtētē.. jo man rīt jāiet uzrakstīts mazs parādiņš ķīmijā..
bye bye. :)

brīvdienas ir manas laimīgās dienas..jāā..jā..

ō jā. ir sācies brīvlaiks..šodien man patika pagulēt tā mazliet ilgāk.. mhm.. kas var būt labāks par to, ka tu zini, ka tev nekur nav jāsteidzas un tu vari gulēt un tevi netraucē. lai gan tāpat manu saldo miegu iztraucēja, un pēc vienpadsmitiem man bija jāceļas augšā. nebija tas forši, bet ko darīt..
tā kā es iepriekšējo nakti biju gandrīz negulējusi, tad biju laimīga, ka šonakt forši varēja izgulēties.. un jā, es vakar pierādīju to, ka es māku dusmoties.. ahaha. :) daži labi izdomāja aizbraukt patusēt uz Tukumu, atstājot mani vienu mājās... protams, es sēžu visu nakti mājās, skatos filmas, neko nezinādama, kas notiek Tukumāā.. pēc tam manu gulēšanu no agra rīta vakar iztraucēja mans patēvs, kurš lika iet palīdzēt mammai no sekcijas izņemt mantas, jo, lūk, viņiem istabai beidzot liks sienu. /jā, pareizi saprati. viņiem nebija siena :D / viņi patiesībā baigi rūpējas par manu labklājību.. jo tā istaba pēc gada būs mana.. nāis. izņemam mantas, tad man pasaka, ka vajadzēs vēlāk ābolus savākt / kurus, jā, mēs jau vācam otro dienu.. nav ne jausmas, kad viņus savāks../ un kad es atkal taisījos iet aizmigt un gulēt, tad manu miegu iztraucēja Kašeļa neatbildētais zvans. es, kā jau kārtīga šīs valsts pilsone, zvanīju viņam atpakaļ. lūk, viņi trīs pārgudrie čaļi nāca no Tukuma uz Kuldīgu ar kājām mājās, jo viņu labvēlis šoferis kaut kur nozuda tālē miglā. viņi nogāja vairāk kā četras stundas, kad beidzot saņēmās un izlūdzās, lai aizbrauc viņiem pakaļ. manā rīcībā mašīna nebija, bet nu ok, sarunāju vienu čali un laidām viņiem pakaļ. ou tad gan es biju dusmīga kad viņus satiku, un nemaz nebrīnos, ka tajā brīdī kāmis nožēloja vien to, ka lūdza man braukt pakaļ. jo mana sejas izteiksme un vārdi vien liecināja par to, ka varēs no manis atrauties.. paši vainīgi. bet jā, cik tad ilgi uz tiem ākstiem var dusmoties... :) viņi liek pārdzīvot, satraukties bet beigās jau vienalga uztaisās par eņģelīšiem..
vispār man ir baigā aizdoma, ka man ir sapūsts kakls jo man viņš sāp. jau visu dienu.. un šodien es vispār jūtos tāda kā nekāda. galīgi sapujusi.
šodien bija baigais prieks, jo es satiku Elisu, viņa ir beidzot mājās. šī ar savu ķermeni izdomāja trīs nedēļas padzīvot Amerikā. un mājās kaut ko aizmirsa. mani, karoč.
rīt gan man nāksies gribot, negribot izvilkties ārā no mājā. bet nu tāda dzīve.
dāvāj, mazie, turās. wīī...
un es nemaz nezinu, vai šitos manus rakstījumus maz kāds lasa, bet man patīk rakstīt, tā kā man tas nemaz netraucē.

delete un izdzēsies. attā.

šausmīgi daudz kas notiek, bet, lai es kaut visā atrastu kaut mazāko pozitīvisma devu, man baigi ilgi būtu jāmeklē, kur šis no manis ir nozudis. Ō, jā, es zinu vaininiekus. tik neciešamas personības, ka riebums pret tiem purniem tikai aug un aug. žēl, ka vēl vairākus mēnešus man viņi jāpacieš. pirms pāris dienām manam vienam vistuvākajam cilvēciņam (manai mā) bija dz/d. skāist. par spīti tam, ka mājās bija daudz cilvēki un rosība visapkārt, man tā diena nepatika. jā, jo man viņa atkal bija čakarēta. klausies, klausies manus depresīvos stāstus. nē, nu ok. gan jau arī manā mājā saule uzspīdēs. :D ak, es laikam metaforas samācījos esmu literatūras stundās. da nē, es vnk viņas zinu. karoč, ceturtdiena man patika, jo skolā bija maz stundas, plus vēl privātstunda angļu valodā...īsa diena un forša visā visumā. :) it kā jau es to valodu, ko sauc par angļu, tā kā saprotu... un daudzmaz zinu. bet nedrošs paliek drošs - papildus jau pamācīties vajag. ko zin. tomēr līmeni man tajā eksāmenā tā kā labu vajag. piektdien es uzmetu po, un skolā nebiju. nekādu lielo jēgu neredzēju tur atrasties. par brīnumu, mamma ar neko nepārmeta. bet ko nu pāmetīs pilngadīgai meitenei, kam pašai smadzenes galvā ir un kas reizēm tā kā arī darbojas..
vakar es pa dienu biju pilsētā, daudz ko sadarīju, sagaidīju kāmi un noguru pa visu dienu. vakarā, vnk skatoties filmas, man šausmīgi ātri uznāca miegs, bet cikos es aizmigu un cik ilgi gulēju, es nudien vairs neatceros. šodien mani agri pamodināja, lai ietu tur patēvam kaut ko palīdzēt. un pēc tam atkal es klausījos kaut kādus nesvarīgus pārmetumus par savu istabu, kura, protams, neesot kārtībā. /tā vismaz domā mani vecāki un kāmis/ es viņiem pilnībā nepiekrītu. un tad es visu dienu biju pilsētā un atkal noguru. es biju mēģinājumā, kur es kopā pavadīju trīs /jā, tu nepārlasījies/ stundas...tad es vēl biju pilsētā, kur kopā ar māsu beidzot nopirkām mā dāvanu. tas notika tikai šodien, jo finanses šodien atļāva. bet vispār mans maks lidz novembrim ir, varētu teikt, ka tikpat caurs kā zābaks. nauda galīgi nav. a kam tagad krīzes laikā viegli :)
un tad es aizgāju un vienai sievietei mazliet sataisīju datoru. viņai austiņas neskanēja, bet tagad skan. bet nū jā. tur jau tikai vienu vadu vajadzēja iespraust.
un tad es ar māsu braucu uz lauķeni un sēdēju un skatījos, kā čaļi spēlē futbolu. tīri aizraujoši, ja neskaita to, ka man īpaši futbols nesaista. un tur bija divi sīki kaitinoši puišeļi, kuri man krita uz nerviem tā ļoti, jo es viņiem tā laikam iepatikos, jo viņi visu to laiku nepārtraukti centās pievērst manu uzmanību. jā, viņiem tas izdevās. bet es par to sajūsmā nebiju. viņi man traucēja skatīties spēli, jo visu laiku runāja par to, ka viņiem vajag, lai viņiem atsūkā. ne jau nu čupa-čupu, bet to vietu, ar kura palīdzību viņi parasta izvada no sevis tādu mazu strūkliņu. /mjā, šis man pašai likās smieklīgi/. es nezinu, vai viņi to gribēja no manis vai kā, bet karoč viņi aiztinās vēlāk un es varēju elpot. beidza viņi spēlēt un es beidzot tiku mājās, kur esmu vēl joprojām. bet tagad gan es te sēžu viena. ā nē, mana māsa arī ir mājās. tā kā neesmu viena. pārējie ir kaut kur ārpus mājās un cikos te ieradīsies, nav ne mazākās nojausmas.
šonedēļ mums savāca vienu kucēnu un rīt atdos visus pārējos trīs. jāiet ar tiem smukajiem šuneļiem, kas parasti aiz sevis kaut ko atstāj hallē vai virtuvē, uztaisīt vēl pēdējās bildes.
attā, man būtu vēl ko rakstīt, bet nu atstāsim citai dienai. ā, ir sācies brīvlaiks.
man gan šis ir pēdējais rudens brīvlaiks. āaw. :(

gribas kliegt, bet skaņa ārā nenāk..

Izlasot Anetes blogu, es, jā, sapratu to, ka man arī ļoti sāk nepatikt pirmdienas. nē, it kā viņas nava tik trakas, bet vakardiena bija tik šausmīgi nogurdinoša, ka tās dēļ šodien neapmeklēju skolu, jo biju fiziski nespējīga uzrakstīt skolā veselus divus kontroldarbus priekšmetos, ar kuriem es esmu uz jūs. un jā, es esmu saaukstējusies.. nepaveicās. bet eh. kā jau vienmēr tiek teikts - būs labi. man vakar bija obligāti jābūt mēģinājumā, un es pat šoreiz nerunāju pretī un, par spīti tam, ka cītīgi taisījos mācīties, es tomēr respektēju arī skolotāju un ierados mēģinājumā. nebija ne vainas. kā jau vienmēr. man patīk, ja man kas izdodas...
es mīlu krievu valodu. pirmais kontroldarbs šajā pusgadā. un es nopelnu septītnieku. man tas, protams, patīk. āaww...
jām, šodien gan mani mazliet piemeklē slinkums ko garu rakstīt. lai gan domas ap mani mētājas simtiem... bet nekas. būs gan kas vairāk citu dienu ..
attā, draugi.

slinkums mani pamet...

O jāā... šodien biju super dīvaini čakla. nū vismaz tiešā, netiešā nozīmē mācību ziņā. bieži vien man patīk uzmest lielu pohujismu uz mācībām un vienkārši nepildīt tos mājasdarbus, jo kam tad viņus vajag...bet šodien es izmācījos, ja manas smadzenes nekļūdās, gandrīz visu.. ā nē. rasēšana ir un bija vienīgā, kur jau es [protams, ka atkal] neuzrasēju darbus. galvenais, ka mani interesē iet studēt par arhitektu, bet ne es laikā nododu rasēšanā darbus, un ne es vispār kaut ko saprotu fizikā. mans sapnis atkrīt. aiik...es pat skolas avīzi pabeidzu, lai rīt viņu varu savā jaukajā skolā izdot. jām, es esmu diezgan [ar lieliem burtiem] aktīvs cilvēks, kas gan reizēm baigi māk nīdēt, ka vairs nevar visu paspēt izdarīt.
savā ziņā man pat iepatikās tas, ka jāmācās daudz. es izlocījos un tiku sveiki vaļā no ābolu lasīšanas.. patēvs gandrīz atkal sameklēja kašķi ar mani, bet laikam tomēr saprata, ka nav jēga. tāpat es nebūtu lasījusi tos ābolus. mana māsa gan, saģērbusies tā, it kā lidotu uz Ziemeļpolu, tajā šausmīgajā aukstumā tos ābolus salasīja. es pat ārā no mājas šodien neesmu bijusi un līdz rītdienas rītam arī netaisos iziet ārā no mājas. es labāk ielīdīšu siltā dušā... mmm..
mani rītdien gaida ļoti foršs [es tā ceru] kontroles darbs krievu valodā. pagaidām es mīlu šo te valodu, jo es vienkārši dīvainas sakritības pēc šogad tur kaut ko saprotu. cerams, ka es pēc tam mīlēšu arī to atzīmi tajā priekšmetā.. rīt vakarā gan es gribētu aplikt striķi ap kaklu, jo otrdien mani gaida divi briesmīgi kontroldarbi priekšmetos, kur es, tā varētu teikt, diezgan daudz ko nesaprotu...
manai mammai tuvojas dz/d, bet man nav ne jausmas, ko viņai dāvināt...
un jā, pēc kādas pusotras nedēļas mūsu mājā atkal skraidās jauns maziņš kaķēns. šodien pateica, ka tā būs meitene un varot sākt domāt vārdiņu. bet protams, es jau atkal neko nevaru izdomāt.
mums jau agrāk bija kaķēns, bet jau mēnesi viņa mums vairs nav. jaunais kaķēns diemžēl iepriekšējo neaizstās, bet jā, vismaz mēģināt jau varēs. gribi redzēt iepriekšējo? skaties.. [ā un jā. es pati to video taisīju :D]

es nemīlu šo laiku...

Ir rudens..jā, ja jūs to nezinājāt...man ir auksts, jo, protams, neviens jau nav iekurinājis māju.. es salstu.. bet es neiešu kurināt. es kurināju vakar. un jā, es biju nosolījusies vairs nemēģināt mācīties kurināt, jo pāris dienu atpakaļ es iecirtu sev pirkstā, skaldot malku. [jā, zinu, esmu neveikla.] nu labi, malkas skaldīšanai neķēros šā vai tā klāt, ko arī ne mazākā mērā nekad netaisos darīt. tam es sarunāšu kādu citu jauku būtni.. bet mani vakar pierunāja, lai eju beidzot iemācos kurināt. man tā kā sīkām bērnelim no a līdz z skaidroja, kā iekurināt. un jā, es esmu ģēnijs. es iekurināju māju. hahah. man patīk ši foršā sajūta. un mājā bija silts. un man pat tas patika.
ja es saku, ka iešu gulēt, droši vari tam neticēt. es gulēt iegāju tikai divos naktī. es izdomāju pakaitināt kādu čalīti ar sms, kurš gan uzzināja beigās, kas viņam raksta. nekas, jautri pačatojām. [Edgar, ceru, ka neizlasīsi šo te :p :*]
šodien biju apņēmusies gulēt visu dienu, bet manas acis atmodās jau pusē desmitos, bet no gultas tāpat izrāpos ārā divas stundas vēlāk. tad es pabaroju savu vēderu ar kaut kādu ēdienu, ko mana mamma bija uztaisījusi un tad atgriezos pie pc. lai gan man šodien ir šausmīgi daudz darāmā.. man vajadzētu sākt mācīties, jo rīt ir skola un man ir ko mācīties. man riebjas 12. klase. bet es viņu paciešu..
patēvs gan izteica tādu mājienu, ka šodien atkal būs jalasa āboli, bet es iztēlojos, ka tos vārdus nedzirdēju. es tiešam ceru, ka man nekādi āboli nebūs jālasa... mani attaisnojumi, ka man jāmācās, tāpat nebūs līdzēti. pārbaudīts. un es jau sen vairs neēdu ābolus, jo man viņi arī, tāpat kā 12.klase, izraisa riebumu. jēdzīgākais, ko šogad izdarīju ābolu sakarā, bija tas, ka uztaisīju ābolu ievārījumu. jā, man vienkārši tad nebija ko darīt.
es esmu slima. [ne jau nu tā, kā jūs sapratāt, bet nu ok] man ir iesnas, un es šķaudu. es jūtos riebīgi.
ja es nebūtu jau saklājusi gultu šodien, es drošvien tagad darītu vēl tāpat kā mana māsa - gulētu. šai pa nakti kaut kādi čalīši nav ļāvuši gulēt. atbraukusi mājās, un guļ visu dienu jau.
man patīk šitais gadalaiks tikai viena iemesla dēļ - man pēc mēneša un nedēļas būs dzimšanas diena.
bet lai tur vai kas, es gribu ātrāk vasaru. jā, zinu, mani gaida eksāmeni, bet po, es gribu siltu laiku. vai vismaz siltumu sev apkārt. āh, tagad es off. nu vismaz beigšu šo ierakstu. tāpat jau tev būs ko lasīt.

ir dzimis..

jāāāā...šis te ir dzimis.. lai arī kā mes viņu sauktu..blogs, tā isāk sakot. es šitādu joku patiesībā gribēju jau sen, bet katru reizi taisot, mani pameta iedvesma, lai izdomātu kaut ko pavisam vienkāršu - niku. bet, paskeipojot ar Aneti un domājot entos variantus nikam, beigās nonācu pie šāda, kas man ir. nu jā, un tad es tomēr saņēmos un šo te uztaisīju. vispār te tiek kardināli melots. teica [es tā arī domāju] ka tas aizņems tikai vienu minūti.. nū piereģistrēties te.. bet tā tas nemaz nav. man tas aizņēma mazliet, tā teikt, ilgāku laiku..nu nekas, viņš ir tapis. un kad man būs ko rakstīt, tad jau gan jau jus te kaut ko izlasīs. jā, ja vispār kāds viņu lasīs.. haha.
tas bija ievadam.
iztirzājums vai kā viņu tur sauca - tāda joka te nebūs.
turpinām..
šodien, kā jau es teicu, iedvesma mani nemīl. un ne es varu uzrakstīt dziesmu, ko es baigi gribēju izdarīt, ne es varu izdomāt, kā ilgāk noturēt jūsu acis uz šo ierakstu, lai jūs viņu lasītu.. jo man vienkārši nav ko rakstīt.
un patiesībā ir jau vēls. un jā, zinu, ka tu domā, ka es esmu kaut kāda nūģe, kas sestdienas vakarā sēž mājās un raksta kaut kādu blogu, ja šajā laikā vajadzētu būt ārpus mājas un tusēt, tad es tevi apgaismošu - manai miesai un dvēselei šobrīd vajadzētu atrasties Saldū un kartīgi izdejoties, bet tā kā mēdz jau visādi notikt, tad man nebija lemts šodien kaut kur doties. eh, pārdzīvošu.
es labāk atpūtināšu savas smadzenes.. jāiet būs gulēt. attā, čiwaki..
p.s. pašā, pašā nobeigumā. noklausies šito te. man patīk - Sirds klusē.