jāāāā...šis te ir dzimis.. lai arī kā mes viņu sauktu..blogs, tā isāk sakot. es šitādu joku patiesībā gribēju jau sen, bet katru reizi taisot, mani pameta iedvesma, lai izdomātu kaut ko pavisam vienkāršu - niku. bet, paskeipojot ar Aneti un domājot entos variantus nikam, beigās nonācu pie šāda, kas man ir. nu jā, un tad es tomēr saņēmos un šo te uztaisīju. vispār te tiek kardināli melots. teica [es tā arī domāju] ka tas aizņems tikai vienu minūti.. nū piereģistrēties te.. bet tā tas nemaz nav. man tas aizņēma mazliet, tā teikt, ilgāku laiku..nu nekas, viņš ir tapis. un kad man būs ko rakstīt, tad jau gan jau jus te kaut ko izlasīs. jā, ja vispār kāds viņu lasīs.. haha.
tas bija ievadam.
iztirzājums vai kā viņu tur sauca - tāda joka te nebūs.
turpinām..
šodien, kā jau es teicu, iedvesma mani nemīl. un ne es varu uzrakstīt dziesmu, ko es baigi gribēju izdarīt, ne es varu izdomāt, kā ilgāk noturēt jūsu acis uz šo ierakstu, lai jūs viņu lasītu.. jo man vienkārši nav ko rakstīt.
un patiesībā ir jau vēls. un jā, zinu, ka tu domā, ka es esmu kaut kāda nūģe, kas sestdienas vakarā sēž mājās un raksta kaut kādu blogu, ja šajā laikā vajadzētu būt ārpus mājas un tusēt, tad es tevi apgaismošu - manai miesai un dvēselei šobrīd vajadzētu atrasties Saldū un kartīgi izdejoties, bet tā kā mēdz jau visādi notikt, tad man nebija lemts šodien kaut kur doties. eh, pārdzīvošu.
es labāk atpūtināšu savas smadzenes.. jāiet būs gulēt. attā, čiwaki..
p.s. pašā, pašā nobeigumā. noklausies šito te. man patīk - Sirds klusē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru