man vakar beidzot izdevās sazvanīt vienu cilvēku, kas ir kaut kur ārpus visai manai tautai mīlošās Kuldīgas un kam telefons bija galīgi izlādējies. jā, caur vienu cilvēku izdevās sazvanīt. es biju dusmīga, nikna, strīdējos, centos apgalvot, ka protams man ir taisnība un tā arī ir. [he he he..] padusmojos arī šodien, uzklausīju 101 attaisnojumu, kas un kā. un jā, un es sāku smaidīt.. katrā ziņā vairs nebiju dusmīga. izrādījās, ka man tomēr nebija taisnība.. bet vienalga. par spīti visam, ir galīgi forši vismaz reizi dienā dzirdēt kāmja balsi..
es vakar biju, kā jau drošvien zini, tāda kāda nekāda... neko negribēju darīt un vai zini? neko es arī nedarīju. diezgan daudz vakar gulēju [dīvaini, ka smadzenes vēl nav nogulētas..bet varbūt tomēr?] un šodien no rīta man vienalga nāca miegs. tas laikam tāpēc, ka apmēram piecos no rīta kaķis man staigāja apkārt ap manu galvu un traucēja gulēt. kā es viņu paņēmu un nolika gultas galā, tā viņa atkal līda atpakaļ man klāt. beigās viņai apnika un viņa aizmiga..
es pamodos un negribēju celties, jo [tici vai nē] man nāca miegs. bet piespiedu sevi un piecēlos.. deviņos rītā mēs izbraucām, lai brauktu ar klasi uz ventspili. [jā, zinu, baigā ekskursija. baigi tālu bija jabrauc.] mēs apciemojam VATP un vienīgais, kas man tur likās interesanti, bija tas, ka to, ko tu izdomā un uzrasē, tu vari kā gatavu plastmasa detaļu dabūt sev un kādam jaukam cilvēkam uzdāvināt. kā jau mums ieteica - varot būt lieliskas zsvētku dāvanas. reklāma, reklāma..
tur bija kaut kādi cilvēki zilos paltrakos, kas kaut ko darīja nav ne jausmas ko.. ņēmās ar mikroshēmām..šausmīgi un pārāk gudri tas viss likās priekš manis..
tad mēs braucām uz VeA..no sākumā bija stunda brīva laika. lai gan tas laiks ātri pagāja. es to izmantoju, lai satiktu Elisu. redzēju, kā viņa dzīvo. apskatījos viņas istabu un jā. protams, labākais brīdis visā šijā te padarīšanā. es iepazinos ar slaveno Rūdi. [viņas džeku]...
tad mēs ēdām augstskolas ēdnīcā, kur ir simtreiz lētāk un garšīgāk nekā mūsu skolas ēstuvē..
tad mums izrādījā biznesa inkubatoru, kas man galīgi iepatikās. jāsāk domāt ideja, un "jāceļ" bizness augšā...tad mums izrādīja augstskolu.. un es atkal pārliecinājos, ka es tur iešu studēt. protams, es ceru, ka tikšu budžetos un ja vien es netikšu Dānijā... vispār jāsāk kas darīt lietas labā ar Dāniju nevis vnk sēdēt..
tad mēs braucām uz Radioastronomijas centru. vot, tur man sākumā īsti tā kā nepatika..tur bija nefoŗšas trepes, pa kurām, ja labi gribēja, varēja ātri nokrist un nosisties. par laimi, neviens necieta. tad mūs veda pa kaut kādu pazemes tuneli, kur bija tumšs...šausmīgi bija. mārtiņš mūs vēl biedēja ar šausmu filmām un tad bija pilns komplekts.. beigās nonācām kaut kādā sabrukušā ēkā..tā kā daudzi zin, ka man no tādām vietām metas šermuļi, viņi to izmantoja, lai mani biedētu. bet tur tajā ēkā krievu laikos kaut kas ir bijis, nav ne jausmas kas..bijām ārā no tās šausmīgas ēkas, iekāpām autobusā lai brauktu mājās un jutos labi atkal. pfūūū...
ir jau vēl kaut kas interesants, bet visu jūsu ausīm stāstīt nevar. nebūs forši.
tagad es laikam sākšu taisīties gulēt. jo rīt jāiet uz skolu.. un bastot nevar. man neļauj.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru