Nu jau pusotrs gads kā vēja spārniem pagājis laiks.. Tik sasodīti daudz kas pa šo laiku noticis. Mazliet savādi, bet nudien kopš Riharda nākšanas pasaulē neesmu vispār neko te rakstījusi. Puika dara visu laiku nedarbus. Pati jau pa šo laiku esmu paspējusi pastrādāt, tagad atkal esmu bez nekā, lai arī ļoti gribētos. ;) Nu jau vairāk kā pusgadu atkal mācos - esmu studente. :D Ceru, ka finansiālais stāvoklis atļaus izstudēt visus gadus. ;)
Vakardiena bija manas dzīves totāls murgs. Man bija ieskaite. Skolā. Ne tajā priekšmetā, ne tajā pasniegšanas veidā, kā es to gribētu. ;)
Esmu ierūsējusi. Tā kā īsti sen vairs neesmu neko rakstījusi nekur, mans stils un rakstīšanas prasme tiešām gļuko. Bet tas mazliet tāpēc, ka nu esmu mamma un laikam man tā kā nebūtu pieņemami rakstīt kā "vidusskolniecei".
Šodien tiešām smuks laiks laukā. Bijām pastaigāties no rīta puses. Pavadījām Indru, kas aizbrauca uz savām otrajām mājām. Mēs laikam esam viņas trešās mājas, ja tā padomā. Pie RIMI dabūjām gaidīt cilvēkus no patversmes, kamēr atbrauca, jo Kaspars pazvanīja, ka pie RIMI klaiņo suns un Edgars visu šo laiku suni turēja, tāpēc, ka viņam labpatikās iet veikalā. Mazais vismaz mazliet papriecājās par sunīti, jo Redu jau vakar paņēma jaunie saimnieki. Apciemoju savu omu, kas nudien dzīvo ļoti tuvu man - blakus mājā. :D Nu tagad es te viena sēžu. Dēliņš beidzot piemiga, manuprāt, pēc viņa garās dienas jau. Edgars ar Ringoldu izdomāja aiziet apciemot veikalu, jo, lūk, viņiem nav ar ko pabarot vēzīti. :)
Tā kā es tagad tik pārsvarā pa mājām vien esmu, man ir mazliet, mazliet vairāk laika, noteikti vairāk padrukāšu te arī.
Lai gan jāraksta man ir ne tikai te - vēl jau ir māmiņu klubs, vēl ir mana dienasgrāmata. :) daudz, daudz.
Veiksmīgu visiem šo vakaru!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru