Laikam jau, ka sestdien veiksme bija manā puse... Paldies, veiksme! ā un jā, paldies arī, Inga! Viņa mums bija viscītīgākais students no mūsu kursa un bija atradusi atbildes uz visiem jautājumiem. Paldies tev, ka padalījies.. Teorija ar viņas palīdzību, praktisko tāpat mācēju...
Piekdienā uzzināju kādu sliktu ziņu par sev mīļu kursabiedreni... Es ļoti ceru, ka viņai un viņas mazajai ģimenītei viss, viss būs kārtībā... Kauns tikai man, ka vēl neesmu atradusi laiku, lai viņai aizrakstītu vēstuli. Latvijā diemžēl viņa kādu laiku nebūs, bet es ceru, ka atgriezīsies visi sveiki, veseli un laimīgi. Nevis es ceru, bet es zinu, ka tā būs. VIŅŠ nepametīs viņus. Es ticu tam.
Atkal jau pa šīm dienām mazliet pastrīdējos, bet nu tam tiks pielikts punkts. Es savus nervus vairs nevēlos bojāt. Es zinu, kas man jādara. Un jau šodien, otrdienā, tas tiks sākts darīt.
Pa brīvdienām kāda 16 gadīga meitene parādīja savu intelekta līmeni.. Es tiešām esmu nesaprašanā, ko kāds cilvēks viņā ir atradis, bet lai jau tiek tas prieks. Tiku skaidrībā ar kādu sev interesējošu jautājumu. Vismaz zinu, kas un kā. Arī šajā jautājumā zinu, kas man jādara. Un es apsolu - man tas izdosies, kaut arī it nemaz tas nebūs viegli.
Izdzēs numuru. Man tā pateica. Bet es prasu - kā šo numuru izdzēst no savas galvas?
Man šodien ienāca tādas ziņas, par ko es biju šokā. Un tas it kā tika uzzināts šeit, manā blogā. Man atbilde - ja tu kādu teikumu, tekstu saproti pavisam savādāk nekā es to esmu domājusi, lai jau tā ir. Bet nu nevajag jau taisīt to kā realitāti un taisnību un stāstīt citiem cilvēkiem tā, kā nemaz nav. Tā jau arī rodas baumas.
Man līdz nedēļas beigām jāiesniedz skolā studiju darba tēma, bet, protams, pāris dienas dabūšu padzīvot bez interneta.. Bet tāpēc man ir māsa, kuru pakoriģēt un kas manā vietā pasūtīs vajadzīgos e-pastus un ceru, ka tēmu paspēšu iesniegt.
Vēl joprojām nav skaidrība, kas manam mazajam mīļumam kaiš. Sūta tik uz pārbaudēm.. Bet jau no rīta es braucu pie dēliņa un atlikušās dienas slimnīcā būšu pie viņa un pēc tam kopā uz mājām. Ceru, ka svētkos būsim mājās. Nav jau vēlme ņemt man darbā lapu, bet nav variantu.
Piekdienā uzzināju kādu sliktu ziņu par sev mīļu kursabiedreni... Es ļoti ceru, ka viņai un viņas mazajai ģimenītei viss, viss būs kārtībā... Kauns tikai man, ka vēl neesmu atradusi laiku, lai viņai aizrakstītu vēstuli. Latvijā diemžēl viņa kādu laiku nebūs, bet es ceru, ka atgriezīsies visi sveiki, veseli un laimīgi. Nevis es ceru, bet es zinu, ka tā būs. VIŅŠ nepametīs viņus. Es ticu tam.
Atkal jau pa šīm dienām mazliet pastrīdējos, bet nu tam tiks pielikts punkts. Es savus nervus vairs nevēlos bojāt. Es zinu, kas man jādara. Un jau šodien, otrdienā, tas tiks sākts darīt.
Pa brīvdienām kāda 16 gadīga meitene parādīja savu intelekta līmeni.. Es tiešām esmu nesaprašanā, ko kāds cilvēks viņā ir atradis, bet lai jau tiek tas prieks. Tiku skaidrībā ar kādu sev interesējošu jautājumu. Vismaz zinu, kas un kā. Arī šajā jautājumā zinu, kas man jādara. Un es apsolu - man tas izdosies, kaut arī it nemaz tas nebūs viegli.
Izdzēs numuru. Man tā pateica. Bet es prasu - kā šo numuru izdzēst no savas galvas?
Man šodien ienāca tādas ziņas, par ko es biju šokā. Un tas it kā tika uzzināts šeit, manā blogā. Man atbilde - ja tu kādu teikumu, tekstu saproti pavisam savādāk nekā es to esmu domājusi, lai jau tā ir. Bet nu nevajag jau taisīt to kā realitāti un taisnību un stāstīt citiem cilvēkiem tā, kā nemaz nav. Tā jau arī rodas baumas.
Man līdz nedēļas beigām jāiesniedz skolā studiju darba tēma, bet, protams, pāris dienas dabūšu padzīvot bez interneta.. Bet tāpēc man ir māsa, kuru pakoriģēt un kas manā vietā pasūtīs vajadzīgos e-pastus un ceru, ka tēmu paspēšu iesniegt.
Vēl joprojām nav skaidrība, kas manam mazajam mīļumam kaiš. Sūta tik uz pārbaudēm.. Bet jau no rīta es braucu pie dēliņa un atlikušās dienas slimnīcā būšu pie viņa un pēc tam kopā uz mājām. Ceru, ka svētkos būsim mājās. Nav jau vēlme ņemt man darbā lapu, bet nav variantu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru