Es tiešām un kā man teica arī daži man tuvi draugi - viņi un es pati apbrīnoju, kur man pietiek spēka šai cīņai..vai šis apburtais loks kādreiz beigsies? Kā sāka apmeklēt bērnu dārzu un kā no ģimenes aizgāja tētis, tā bērns ir sācis nebeidzamo slimošanu.. pusmēnesi noslimo, divas-trīs dienas aiziet uz bd un atkal slims..
Nu jau atkal mazais ir slims (divas dienas bija bd)...divus mēnešus atpakaļ mēs jau bijām slimnīcā.. nu Rihardam atkal ciemošanās pa slimnīcu.. un kad vēl šodien Riharda ome man pa telefonu pasaka, ka iespējams kaut kas ar nierēm, gandrīz jau sāku raudāt.. Es lūdzu TEV, no visas sirds lūdzu - dod manam dēlam veselību!
Kad šodien darbā par mani un dēliņu aizlūdza, man bija iekšējs siltums, tik liela pateicība manām kolēģēm un arī asaras saskrēja acīs.. Viņas tiešām ir tik jauki cilvēki..
Es ļoti ceru, ka spēs atrast, kas viņam pa vainu.. Es ļoti ceru, ka šī slimošana beigsies un mans mazais mīļums varēs pilnvērtīgi apmeklēt bd un es strādāt.. Tagad visu laiku esmu stresā, nervoza un tā kā uz adatām.
Viss jau vēl būtu labi, ja ar kādu konkrētu personu spētu atrast kompromisu, bet nē - mēs tikai strīdamies.. un no tā cieš bērns.. vēl tikai pirms vairāk kā pusgada bijām viens otram ļoti tuvi un mīļi, bet nu bezmazvai kā ienaidnieki.. labākais vēl visā, ka pa vidu jaucas tie cilvēki, kam vispār būtu jāpaklusē.. un ja es izkratu sirdi un kādam ko pastāstu - tad uzreiz pārmetumi, kāpēc kādam ko stāstu.. laikam viss vienai jāsagremo.. jāuzklausa pārmetumi, ka esmu atļāvusies reizi mēnesī izrauties no mājas un atpūsties.. kāds to var darīt, cik tik viņam tas patīk... ir grūti mainīt attieksmi, ja neko nesagaidi pretī.. ja izturas divkosīgi.. man pasakot vienu, citam pavisam ko citu.. kā ver vaļā muti, tā tikai melo.. tik ļoti grib satikt..kad ir iespēja, tad 101 attaisnojums, kāpēc nevar..
man tā gribas visu publiskot, bet es zinu, ka nedrīkst.. tas nebūs pareizi.. labi, ka man vismaz ir Elisa, māsa un mamma, kam visu, visu atstāstīt.. nu paturēt sevī - tas nav iespējams.. es laikam tad prātā sajuktu. :D
na*uj viņa man prasa, ko viņš man ir sacījis, ja tāpat netic nevienam manam teikumam un vēl pasaka, ka es fantazēju?! Meitenīt, es nefantazēju.. Tavs draugs melo! :)
nu neko, pagaidīsim, kad dēliņš būs vesels un brauksim runāt.. bet mani nepamet sajūta, ka vislabākais ir pārtraukt visus kontaktus.. un tad vismaz necietīs bērns no neregulāriem kontaktiem..
Mani gaida rīt eksāmens grāmatvedībā.. tieši veltīts vairāk teorijai.. bet mūsu pasniedzēja izcēlusies ar saviem jautājumiem, ka ir neiespējami atrast atbildes.. saprotu, ka jaunu pasauli jau šovakar neatklāšu un man jācer uz veiksmi..
šodien patēvam ieminējos, lai uzaicina kādu personu uz pirti.. viņš tik atbildēja - vai tiešām vajag? protams, ka vajag.. kāda no tā starpība.. es zinu, ka tas neko nemainīs.. bet viņš tāpat ar viņu regulāri kontaktējas un to arī darīs un tāpat es par viņu vēl dzirdēšu, vai nu es to gribu vai nē..
Nu jau atkal mazais ir slims (divas dienas bija bd)...divus mēnešus atpakaļ mēs jau bijām slimnīcā.. nu Rihardam atkal ciemošanās pa slimnīcu.. un kad vēl šodien Riharda ome man pa telefonu pasaka, ka iespējams kaut kas ar nierēm, gandrīz jau sāku raudāt.. Es lūdzu TEV, no visas sirds lūdzu - dod manam dēlam veselību!
Kad šodien darbā par mani un dēliņu aizlūdza, man bija iekšējs siltums, tik liela pateicība manām kolēģēm un arī asaras saskrēja acīs.. Viņas tiešām ir tik jauki cilvēki..
Es ļoti ceru, ka spēs atrast, kas viņam pa vainu.. Es ļoti ceru, ka šī slimošana beigsies un mans mazais mīļums varēs pilnvērtīgi apmeklēt bd un es strādāt.. Tagad visu laiku esmu stresā, nervoza un tā kā uz adatām.
Viss jau vēl būtu labi, ja ar kādu konkrētu personu spētu atrast kompromisu, bet nē - mēs tikai strīdamies.. un no tā cieš bērns.. vēl tikai pirms vairāk kā pusgada bijām viens otram ļoti tuvi un mīļi, bet nu bezmazvai kā ienaidnieki.. labākais vēl visā, ka pa vidu jaucas tie cilvēki, kam vispār būtu jāpaklusē.. un ja es izkratu sirdi un kādam ko pastāstu - tad uzreiz pārmetumi, kāpēc kādam ko stāstu.. laikam viss vienai jāsagremo.. jāuzklausa pārmetumi, ka esmu atļāvusies reizi mēnesī izrauties no mājas un atpūsties.. kāds to var darīt, cik tik viņam tas patīk... ir grūti mainīt attieksmi, ja neko nesagaidi pretī.. ja izturas divkosīgi.. man pasakot vienu, citam pavisam ko citu.. kā ver vaļā muti, tā tikai melo.. tik ļoti grib satikt..kad ir iespēja, tad 101 attaisnojums, kāpēc nevar..
man tā gribas visu publiskot, bet es zinu, ka nedrīkst.. tas nebūs pareizi.. labi, ka man vismaz ir Elisa, māsa un mamma, kam visu, visu atstāstīt.. nu paturēt sevī - tas nav iespējams.. es laikam tad prātā sajuktu. :D
na*uj viņa man prasa, ko viņš man ir sacījis, ja tāpat netic nevienam manam teikumam un vēl pasaka, ka es fantazēju?! Meitenīt, es nefantazēju.. Tavs draugs melo! :)
nu neko, pagaidīsim, kad dēliņš būs vesels un brauksim runāt.. bet mani nepamet sajūta, ka vislabākais ir pārtraukt visus kontaktus.. un tad vismaz necietīs bērns no neregulāriem kontaktiem..
Mani gaida rīt eksāmens grāmatvedībā.. tieši veltīts vairāk teorijai.. bet mūsu pasniedzēja izcēlusies ar saviem jautājumiem, ka ir neiespējami atrast atbildes.. saprotu, ka jaunu pasauli jau šovakar neatklāšu un man jācer uz veiksmi..
šodien patēvam ieminējos, lai uzaicina kādu personu uz pirti.. viņš tik atbildēja - vai tiešām vajag? protams, ka vajag.. kāda no tā starpība.. es zinu, ka tas neko nemainīs.. bet viņš tāpat ar viņu regulāri kontaktējas un to arī darīs un tāpat es par viņu vēl dzirdēšu, vai nu es to gribu vai nē..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru