Jā, jā, jā..tā tiešām var apgalvot par manu šīs nedēļas nogali.. Bet ne visai laba viņa skaitījās tikai divos momentos, bet visus pārējos brīžus bija pat ļoti labi :)
Nu man otrā istabā ir īrnieks, mazliet vieglāk būs, bet ir tā pavisam jocīgi.. Kaut gan Elisa ar Roli jau teica - uztver tā it kā būtu kojās :D Ar māsas palīdzību tika izvāktas mantas un saliktas pa visām iespējamajām vietām koridorā un lielajā istabā.
Protams, pazvanot un pajautājot, ko dara mans dēls, rezultātā sastrīdējos ar dēliņa radiem. Laikam vēl nav sapratuši, ka neesmu vairs naivā Lauriņa un ka manu dzīvi neviens nečakarēs un par mani neņirgāsies.. Ir tāds sens teiciens - visiem neizpatiksi..Noteikumus šoreiz diktēju es un to arī turpināšu darīt un atliek vai nu samierināties vai pazust no manas dzīves un lieki mūs netraucēt.. protams, viss var krasi un strauji mainīties bet tas ir tikai atkarīgs no viena cilvēka.. es esmu izdarījusi visu, kas bija manos spēkos..
Piektdienas vakarā man bija dilemma un nevarēju izlemt, vai vēlos iet un palikt pa nakti pie vecākiem vai nē + vēl man vajadzēja ieiet arī dušā.. protams, desmitos vakarā beidzot izdomāju, ka tomēr iešu un gāju.. bet bija kāds jauks cilvēks, kurš mani lielāko daļu ceļa pavadīja.. Par spīti tam, ka iegāju gulēt tā pavēlu, sestdien ļoti agri pamodos.. Rīts sākās ar to, ka braucām uz mežu mēģināt piepumpēt patēva mašīnai riteni, bet viss beidzās neveiksmīgi un patēvs vēl forši pabļaustījās.. bet labi, ka ne uz mums :D
tālāk jau ar nokavēšanos ar kādu precētu pāri un mazu foršu čiepiņu vārdā Nikola braucām uz Liepāju.. galvenokārt jau iepirkties..kaut ko jau nopirkām, bet grūti jau bija kaut ko apskatīt, jo Kasparam ātri tie veikali apnika..Vienīgais bija jysk, kur viss tika apskatīts.. kopumā tik kādas trīs stundas Liepājā pabijām..
atpakaļceļš veda mūs caur Skrundu..uii, kā es tur turējos, lai nesāktu ārdīties un vienai konkrētai neiedotu pa seju..bet man ir mācība turpmāk, kādai jābūt manai attieksmei.. atpakaļceļā uz mājām jau mazliet paškrobījos, bet Kuldīgā, satiekot Elisu, tas pārgāja...
man patika Kaspara vārdi - neuztraucies, tavs vislielākais dārgums ir tepat mašīnā.. precīzi un ideāli vārdi, tikai ļoti sāp, ka svarīgs viņš ir tikai man..ka kādam citam par savu miesu un asinīm ir vienalga..
Savācot mammu no darba, pēc tam ātri tika uzēstas vakariņas, pārējais laiks pagāja taisoties un saprotot vai vēl piektā persona arī brauks uz Roju un tad jau laidām atpūsties.. Kuldīdznieki bija aktīvāki.. Mēs ar Elisu gandrīz visu vakaru nodejojām..Sapratām, ka labāk braukt atpūsties uz citām pilsētām nevis Kuldīgā.. Tā kā es varu izrauties un atpūsties tik reizi mēnesī, tad kārtīgi atpūtos un nu man miers..Piektais braucējs mums vienu brīdi pa visu vakaru nozuda, bet kad atgriezās ar aukli-apsargu, tad jau bija skaidrs, kāpēc. :D Līdz brīdim, kamēr bija jābrauc mājās, vakars bija tiešām izdevies.. Bija labi arī, kamēr mašīnā es un piektais braucējs atpakaļceļā gulējām..Bet pēc tam bija galīgi garām.. Mīļais cilvēk, attopies, alkohols ne pie kā laba nenoved, ja nezin mēru!
Svētdienā pamostoties, nekur nevarēju atrast savu telefonu. Izrādās, ka mazais kaut kur noslēpis. Man šķita, ka ir jau kādi divi vai trīs pēcpusdienā..Neko, ceļos augšā, lai nebūtu jāklausās morāles no mammas, ka ilgi guļu..Noeju lejā, paķēru ablomu, jo bija tikai desmit. Bet nu tad jau drīz piecēlās brālis un patēvs un braucām uz laukiem pie vecvecākiem..Mhm..un tur bija garšīgās pankūkas, jo ciemos tak bija brālis. Un vakars tāds mierīgs.. Pie manis dzīvoklī paciemojās Rolis un Elisa, un mēs jauki parunājām.. šonedēļ uz darbu katru dienu.. un tā kā mazais ir vesels, tad rīt soļosim atkal uz bd.. Bet par vitamīniem, kas turpmāk jādzer dēlam, gan 25 ls aizgāja šodien..Un viens gudrinieks vēl pasaka, ka naudu atsūtīs tad, kad vajadzēs.. Tiešām nesaprotu, kas šim cilvēkam ir galvā un kad viņš izdomās, kad tad būs tā diena, kad sīkajam kaut ko vajadzēs pēc viņa domām. Bet nu lai jau... Mana attieksme pret viņu ir tikai un vienīga atkarīga no viņa paša attieksmes pret mani..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru